Ir pienācis laiks, kad esmu sācis dzīvot savā uzrakstītajā nākotnē. Nenostādīju sev konkrētus mērķus, vien vēlējos nodarboties ar to, ko mīlu. Sāku ar mazumiņu; darīju to, kas sagādā man prieku un nu jau esmu tur, kur man maksā par to, ko mīlu.
„Tu nepazudīsi nekad, ja mīlēsi to, ko dari,
Tev jātic sev vairāk nekā iedomāties vari.”
— GACHO
„Sapņo! Tici sev un saviem sapņiem! Pilnveidojies, esi gaišs! Ja būsi gaišs, laime un cilvēki Tevi atradīs paši.” Tas ir tas, ko esmu teicis visu laiku. Kāds to, protams, var saistīt ar NLP (neirolingvistisko programmēšanu), Osho un visādām citām padarīšanām, man vienalga, jo nekad neesmu tādās lietās iedziļinājies, vien ticējis sev un labajam.
Zinu, ka šis ir tikai otrs solis ceļā uz pilnveidošanos un laimi. Lai nokļūtu tur, kur pašlaik atrodos, tas man prasīja pacietību. Melns un balts. Labs un ļauns. Visam šajā pasaulē ir jābūt līdzsvarā, tāpēc nācās peldēt pret negatīvo straumi. Laime nav naudā, to apzinos jau labu laiku, bet tas jau nemazinās straumi.
Ir pienācis laiks, kad esmu sācis dzīvot savā uzrakstītajā nākotnē, tāpēc ir jādzīvo tagad un vakardienai vieta ir vien atmiņās. Mainies pats un arī pasaule mainīsies! Mainos!
Nelietis 
Veiksmi, sīkais! 😉