Tā kā daudzi neizprot ļaunuma īsto seju, sastādīju nepilnīgu sarakstu ar 31 pazīmi, kas liecina par īstu ļaunumu.
Tu esi ļaunuma iemiesojums, ja:
1. brīvdienu rītos klauvē pie citu cilvēku namdurvīm, lai sludinātu Tā Kunga vārdu;
2. pie kases norēķinies ar sīknaudu, kas pārsniedz četrus latus;
3. nesveicini pie kāpņu telpas uz soliņa sēdošās tantiņas;
4. pārsūti ķēdes vēstules;
5. anonīmi internetā “komentē” rakstus ar verbālu caureju;
6. Tu esi tas čalis, kurš palaiž reklāmas pauzi pat ja filma tikai tikko sākās;
7. lieto tviteri, lai rakstītu, ka ej uz veikalu, noliec kluci un tēlo emocionālu kuci;
8. Tu novēro un seko ik uz soļa saviem/-ām bijušajiem/-ām;
9. lieto deminutīvus;
10. esi četrdesmit gadus veca sieviete vārdā Alberts;
11. pasniedz viesiem tēju, kura ir pagatavota aplejot jau reiz aplietus tējas maisiņus;
12. raksti pokemoniski – izstaba, nau, nēēsmu, stūlbs, mobīlais, latvija utt.;
13. domā, ka Brazīlijas galvaspilsēta ir Riodežaneiro;
14. strādā ātrās ēdināšanas iestādē un spļauj apmeklētāju ēdienā, dzērienos;
15. vari atļauties un lieto kokaīnu;
16. esi Ineses Saulītes kvēls fans;
17. māci citus dzīvot, lai gan pašam ir 30 gadi un joprojām dzīvo pie mātes;
18. domā, ka visa laime slēpjas materiālās vērtībās;
19. Tev labāk patīk digimoni, nevis pokemoni;
20. Tu nelasīsi blogu pēc šī punkta;
21.
22.
23.
24.
25.
26.
27.
28.
29.
30.
31. Lasīji šo blogu un cerēji ieraudzīt 10 neuzrakstītos punktus, kamēr es izdzēru Tavu alu!
Pārpublicēts ORB.lv publicētais blogs, kas pateicoties izcelšanai TVNET.lv ieguva vairāk kā 60 000 lasījumu…
Nesen masu medijos pavīdēja ziņa, ka Valentīndienas nakts šovā, klubā “Essential”, Ellas uzstāšanās laikā varēja notikt briesmīgs notikums. Proti, Ellu mēģināja nožņaugt čūska. Tīģerpitons, ja gribam būt precīzi. Kamēr visi intervē Ellu kā viņai izdevies izglābties no čūskas cilpas sev ap kaklu un varonīgo Leonu Zviedri, kurš būtu meties glābt Ellu neskatoties uz pūļa laimīgajām Valentīndienas sejām, tikmēr es, ļaušos sevi nodēvēt par ģēniju, jo devos intervēt pašu rāpuli.
Šī bija mana pirmā sastapšanās ar šādu rāpuli pēc vairāk kā 8 gadu pārtraukumu. Atzīšos, ka esmu mazliet uztraukts, jo nekad tā īsti nav patikušas čūskas, bet zinot, ka šī čūska nav indīga – tas nomierināja manu sirdi.
Ieraugot šo skaisto būtni, es runāju par čūsku, uzreiz sapratu, ka intervija būs grandioza un līdz šim kaut kas pilnīgi nedzirdēts.
Sasveicinājos ar čūsku, bet tā tikai pamāja ar galvu pretī un turpināja gulēt stūrī. Uzsākot interviju ar Bubu, čūskas vārds, tā uzreiz atzina, ka pašlaik ir ieslīgusi depresijā, bet pats Leons Zviedrs piemetināja vēl to, ka Buba esot uzsācis/uzsākusi, neinteresējos par čūskas dzimumu, bada streiku un atsakoties pat notiesāt savas iemīļotās peles.
Mēģināju mazliet uzkurināt šī aukstasiņu dzīvnieka asinis ar jautājumu kāpēc viņa tā ir rīkojusies. Uz ko čūska atrauca: „Vispār man nekad nav patikuši dziedātāji, man ikreiz rodas nepārvarama velme tā mīļi „apskaut” šos ausu bendes!”
Biju mazliet šokēts, jo līdz šim nekad nebiju sastapies ar čūskām, kuras nīst mūziku tik ļoti, ka spētu pat nogalināt.
Redzot jau Pulicera balvu savu acu priekšā sāku kūdīt čūsku vēl vairāk uzdodot jautājumu vai tā gadījumā nav bijusi personīga izrēķināšanās , ka varbūt pastāv kāds naids šo abu būtņu starpā.
Leons Zviedrs neļaujot čūskai atbildēt uz šo jautājumu novilka mani pretējā būra stūrī un piedraudēja man pārvilkt apakšbikses pār galvu, ja provacēšot viņa zvaigzni.
Es jau sabijos, ka būs jāliek visas savas prasmes lietā, lai tiktu galā ar šo milzi, bet tad par brīnumu Leons Zviedris bez maz vai sabruka un gurdi nopūtās. Paaicinot mani tālāk no būra, lai čūska nedzirdētu mūsu sarunu, atzina, ka viņam vienkārši ir bail, ka Buba netransformējas par emo. Jo jau piecas dienas, kopš šī starpgadījuma Buba guļot būra stūrī, klausoties Tokio Hotel un ir apvijusies ap Elīnas Fūrmanes bildi. Zviedra kungs uzsvēra cik ļoti viņš mīl šo rāpuli un nezināšot ko darīt, ja viņa mīlulis/-e sāks valkāt melnbaltas un koši raibas emo zeķes. Bubas karjera būšot beigusies!
Atgriežoties būrī uzdevu Bubam/-i savu pēdējo jautājumu – vai viņš/-a nožēlo savu nodarījumu. Protams, Buba uz šo jautājumu reaģēja asi un atbildēja ar savu čūskas dzēlīgumu: „Lai tā Ella nemaz nedomā, ka ir zvaigzne! Man patiesību sakot tovakar nebija vienkārši oma, tāpēc nolēmu mazliet paspēlēties. Un vispār es vienmēr esmu vēlējusies „apskaut” tā pamatīgi Filipu Kirkorovu un Allu Pugačovu!”
Beidzot interviju ar Bubu devos jau prom no cirka ēkas, kad mani pēkšņi ierāva stūrī kāds anonīms Bubas fans. Šīs fans tikai vēlējās, lai Buba netiktu nepareizi atspoguļota manā intervijā, tāpēc parādīja man video ierakstu no Valentīndienas nakts šova un piebilzdams, ka nezinot vai pitonu vispār var vainot, jo pat video materiālā redzams, ka daži cilvēki stāv uz kāpnēm un nevar izlemt doties prom vai tomēr palikt.
Ir piektdienas rīts. Atslēdzu abus modinātāju signālus. Dodos uz virtuvi, uzlieku vārīt ūdeni melnajai tējai, atgriežos istabā un palienu zem segas. Ieskatos plānotājā, atceros nedēļas sākumu, noņurdu, ietinos segā vēl vairāk un guļu tālāk.
„Padzer šo sīrupu un atnāc piektdien”, tā beidzās mana saruna ar ģimenes ārsti. Neko nenojauzdams devos uz aptieku, kas atrodas netālu no mana mitekļa. Tā bija laba sajūta, kad atvēru aptiekas durvis, jo ārā esošais putenis baigi „sadeva” pa acīm.
Pieeju pie lodziņa, izvelku papīra zīmīti, izlasu sīrupa nosaukumu un saku aptiekārei: „Man lūdzu `SineCool` sīrupu.” Uz ko aptiekāre atbildēja, ka sīrups laikam vairāk neesot, bet apskatīšoties noliktavā.
Redzu, ka aptiekāre atgriežas rokā turot kastīti. Nodomāju, ka tas ir mans sīrups, bet nē, tas nav.
„Sīrupa vairāk nav, bet ir palikuši pilieni,” saka aptiekāre. Noprasu cik maksā pilieni un izrādās, ka tikai nepilnus trīs latus. Gandrīz vai nopriecājos, bet tad saņemu jautājumu, kurš mani izsit no sliedēm uz brīdi: „Cik tad gadiņi ir Jūsu bērniņam?”
Tur nu es stāvu ar siekalām aizrijies. Aptiekāre lūkojas uz mani, bet es savā pasē. Pagriežu pasi tādā leņķī, lai aptiekāre neredz, ka man ir nauda. Mazliet samulsis nosaku: „Laikam neesmu paņēmis naudu līdzi.”
Pagriežos un aizeju.
Ir pirmdiena. Lieki piebilst, ka šorīt es nedošos pie ģimenes ārstes. Atkal. Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet ja tas notiek jau tik regulāri, tad cilvēkam būtu jāprotas, ka prāts vairāk neskrien tik ātri kā jaunības dienās.
P.S.
Lieki arīdzan būtu piebilst, ka mana sejas izteiksme pēc pēdējā uzdotā aptiekāres jautājuma bija aptuveni šāda.
