Ziniet, kas patiešām iesūkā[1]? Nāve.
Es labi apzinos, ka nedzīvošu mūžīgi, kaut arī parasti ākstoties saku, „I was born 400 years ago in the Highlands of Scotland. I am IMMORTAL and…”
Nāve ir kā stulba klints, kura sabrūk ar visiem tajā ieskrāpētajiem vārdiem. Daudzi aiziet viņsaulē pārāk ātri, neko dižu nepaveikuši. Es nedomāju plašā mērogā, es domāju pavisam daudz mazākā mērogā – kaut vai izkrāsojot savu dzīvi. Daudzi aiziet viņsaulē ne savas dziņas vadīti, ne dabisku iemeslu dēļ un tas pamatīgi iesūkā.
Es atceros, kā bērnības draudzene izgāja no mājas pagalma sutīgā augusta dienā. Mēs spēlējām futbolu. Gaisā bija jūtama negaisa tuvošanās. Pēc vairāk kā gada prombūtnes viņu atrada kāda cilvēka suns. Viņa bija aprakta netālu, kāpās esošajā priedainē – sakropļota un ar izrautām lapām. Viņai toreiz bija trīspadsmit vai četrpadsmit, to vairs jau neatminos.
Es atceros, kā labu paziņu sadūra līdz nāvei ar skrūvgriezi meitenes dēļ. Arī viņa grāmata bija ļoti īsa.
Es atceros, kā manās rokās izdzisa enciklopēdijas cienīga dzīvība.
Es daudz ko vēl atceros…
Eksistenciālisms ir baudāms tikai literatūrā. Tāpēc Tev atveltīto laiku pavadi darot to ko MĪLI, nevis dzīvojot cita cilvēka dzīvi. Izkrāso pelēko pasauli. Izkrāso, kamēr vēl to vari un pieraksti savu grāmatu!
1. Iesūkā – žargonisms, darbības vārds ar ko autors apzīmē nepatiku pret konkrētu lietu, personu, darbību vai apstākli. Tas arī norāda uz to, ka autoram ir bojāta psihe un viņš ir aitasgalva. Bet visas šīs iezīmes viņu padara unikālu, kā jebkuru citu būtni.
